Svētais Nikolajs – ko mēs patiesībā par viņu zinām un vai viņš varēja būt ceļotājs?

Katru gadu decembrī rodas tā pati doma: kas patiesībā bija Svētais Nikolajs? No kurienes radās dāvanu dāvināšanas tradīcija un vai šai personībai ir kāda saistība ar ceļotājiem, kuriem veltām gravētus kompasus, sekstantus vai pulksteņus? Izrādās, ka… saistības ir visai lielas!

Vēsturiskais Nikolajs – cilvēks, kurš pārvērta leģendu par tradīciju

Īstais Sv. Nikolajs patiešām pastāvēja. Viņš dzimis ap 270. gadu Patarā un vēlāk kļuva par Mirras bīskapu – ostas pilsētu, kas atrodas mūsdienu Turcijas piekrastē. Viņš bija pazīstams ar dāsnumu, palīdzību trūcīgajiem un to, ka bieži to darīja anonīmi.

No viņa žestiem radās dāvanu atstāšanas tradīcija, bet vēlāk – Mikoļdienas svinības.

Vai Nikolajs varēja būt ceļotājs?

Lai gan parasti viņu iztēlojamies kamanās, kuras velk ziemeļbrieži, vēsturiskais Nikolajs dzīvoja reģionā, kur ceļošana bija ikdiena. Mira bija nozīmīga tirdzniecības osta, kur regulāri ieradās tirgotāji un jūrnieki no dažādām pasaules malām.

Ir vērts piebilst, ka saskaņā ar leģendām Nikolajs bija izglābis jūrniekus vētras laikā jūrā. Šis notikums padarīja viņu līdz pat mūsdienām par ceļotāju, jūrnieku un atklājēju aizbildni.

Tāpēc var droši teikt, ka ceļošanas gars viņam bija ļoti tuvs.

Mikoļajs – ceļojuma un labestības nesēja simbols

Mūsdienu leģenda par Mikoļaju, kurš vienā naktī apceļo visu pasauli, protams, ir skaists stāsts, bet arī dziļāka metafora — ceļojumam, atklāšanai un nonākšanai tur, kur kāds gaida nedaudz labestības.

Nav brīnums, ka viņa tēls tik ļoti uzrunā cilvēkus, kuri mīl tālus ceļojumus, burāšanu, kartes, navigācijas instrumentus un visu, kas saistīts ar pasaules izzināšanu.

Mikoļajs un tradīcijas, kas izturējušas gadsimtus

Vairāk nekā 1700 gadu laikā Mikoļaja tēls ir mainījies. Dažādās kultūrās viņa stāsts tika saistīts ar vietējām tradīcijām, līdz izveidojās pašreizējais tēls – smaidīgs sirmgalvis, kurš ne tikai dāvina dāvanas, bet arī iedvesmo uz laipnību, drosmi un skatīšanos "tālāk".

Un lai gan šodien ir grūti nošķirt faktu no leģendas, viens ir skaidrs: Mikoļajs ir kļuvis par simbolu, kas nes sev līdzi siltumu, cerību un nedaudz piedzīvojuma.

Kāpēc Mikoļajs asociējas ar ceļotājiem?

Jo viņa stāsts lieliski iekļaujas tajā, ko mīl pētnieki un atklājēji:

• ceļošana par spīti grūtībām,

• drosme nezināmā priekšā,

• labestības sniegšana citiem,

• atvērtība pasaulei un cilvēkiem.

Tās ir vērtības, kas vieno paaudzes un rada svētku noskaņu — laiku, kad labprātāk izvēlamies ceļojuma simbolus un priekšmetus, kas nes sev līdzi stāstu.

Gravēta piemiņa tiem, kuri tic ceļojuma maģijai

Daudziem cilvēkiem Ziemassvētki ir brīdis, kad viņi vēlas apdāvināt tuviniekus ar kaut ko nozīmīgu. Mikoļajs tieši asociējas ar šādu dāvanu — ne nejaušu, pārdomātu, īpašu.

Tāpēc priekšmeti, kas saistīti ar navigāciju un pasaules atklāšanu, tik bieži tiek izvēlēti kā Ziemassvētku dāvanas.
Gravēts kompass, sekstants, antīks pulkstenis vai dekoratīva figūriņa sevī ietver tieši to, ko pārstāvēja pats Mikoļajs: ceļa, drosmes un sirds, kas vērsta uz citiem, simbolu.

Šādi priekšmeti ne tikai rotā interjeru — tie kļūst par piemiņu, kas paliek uz gadiem.

Svētā Mikoļaja tēls apvieno vēsturi, leģendu un piedzīvojumu garu. Viņš bija cilvēks, kurš palīdzēja citiem, dzīvoja pasaulē, kas bija pilna ceļotāju, un ar laiku pats kļuva par lielā, maģiskā ceļojuma simbolu.

Varbūt tieši tāpēc viņš tik labi iederas cilvēku pasaulē, kuri mīl atklāt jaunas vietas — tāpat kā viņš savulaik atklāja citu vajadzības un ar labestību uz tām reaģēja.